Lasītava

“Spēlmanis” ir romāns par kaislību – vai tā būtu kaislība uz spēli, uz sievieti, uz naudu vai varu… Sarakstīts pirmajā personā, nervozā, reizēm psihiski nestabilā intonācijā, šis ir viens no vieglāk lasāmajiem un tempa ziņā straujākajiem Dostojevska romāniem. Spēcīgi, īpatnēji raksturi un precīzs kaislības pārņemta cilvēka psiholoģiskais zīmējums ir šī romāna lielākie plusi. “Spēlmanis” nerunā tikai par azartspēļu vilinājumu un neizbēgamo postu pēc tam, kad cilvēks ir ar tām saindējies. Rulete iegūst plašākas metaforas nozīmi – tā simbolizē cil ... Lasīt pilnu aprakstu

Dostojevskis 1845. gada 16. novembra vēstulē brālim rakstīja: «Tā nu es nesen, būdams pilnīgi bez naudas, iegriezos pie Ņekrasova. Sēžot pie viņa, man prātā ienāca romāna ideja, ko varētu ietvert deviņās vēstulēs. Pārgājis mājās, es šo romānu uzrakstīju vienā naktī… No rīta aiznesu Ņekrasovam… Vakarā pie Turgeņeva mans romāns tika lasīts visā mūsu pulciņā, tas ir, vismaz kādiem divdesmit cilvēkiem, un sacēla furoru … Beļinskis sacīja, ka tagad viņš esot pilnīgi pārliecināts par ma¬nām spējām, jo es varot ķerties pie visdažādākajām tēmām.»
Lasīt pilnu aprakstu

Pirmais lielākais darbs, kas Fjodoru Dostojevski (1821 – 1881) nostāda Krievijas lielāko rakstnieku rindā, ir vēsturiskais romāns ,,Nabaga cilvēki” (1846), kas rakstīts Gogoļa ietekmē. Sacerējums jau uzrāda visas Dostojevska mākslas galvenās īpašības: interesi par dzīves pazemotiem un aizmirstiem, iespēju iespiesties cilvēka dvēseles vistālākajos dziļumos, analizēt tos ar ķirurga nežēlību un parādīt, ka nav nosakāmas robežas, kur beidzas normālā psihe un sākas tās patoloģiskie novirzieni.

Fjodora Dostojevska garo stāstu “Piezīmes no pagrīdes” (1864) kritiķi mēdz dēvēt par uvertīru viņa grandiozo romānu piecniekam: “Noziegums un sods”, “Idiots”, “Velni”, “Pusaudzis”, “Brāļi Karamazovi”. Stāstā tiek aizsāktas tēmas, noskaņas un problēmas, kuras turpmākajā rakstnieka daiļradē ieņem centrālo vietu.

Romāna galvenais varonis ir četrdesmit gadus vecs izbijis Pēterburgas ierēdnis. Viņš aktīvi nodevies gribas brīvības meklējumiem, klejojot starp sapņiem un īstenību, ideāliem un realitāti. Paša radītajā izolētībā viņš filozof ... Lasīt pilnu aprakstu

,,Miroņu nams” ir autobiogrāfisks stāsts, kuram cilvēka psiholoģijas analizē līdzīgu nevar atrast visā pasaules literatūrā. Te Dostojevskis notēlojis savus pārdzīvojumus, ciešanas un novērojumus katorgas ,,miroņu namā”. Viņam tieksme allaž meklēt cilvēcisko cilvēka dzīvnieciskajā dabā, tāpēc arī katordznieku, laupītāju un slepkavu vidū viņš atrod skaistas būtnes ar augstu morālisku vērtību un spēcīgiem tikumības instinktiem.

Visu tēlojumu apdveš rakstnieka humānistiskais sirds siltums, mistiska padevība nenovēršamam liktenim un kri ... Lasīt pilnu aprakstu

«Velni» ir vistendenciozākais no Dostojevska darbiem. Tas ir pirmām kārtām niknuma piesātināts pamflets pret pagājušā gadsimta sešdesmito gadu Krievijas atbrīvošanās kustību, pret revolūcijas un sociālisma idejām.

Noraidīdams kapitālistisko dzīves veidu, Dostojevskis reizē asi nosodīja arī tos progresīvos spēkus, kas ij Rietumos, ij Krievijā cīnījās par taisnīgāku sabiedrisko iekārtu, par sociālo revolūciju. Reakcionāro utopiju par krievu pareizticību, kuras misija it kā esot «atpestīt» cilvēci, Dostojevskis vienlaicīgi pretstatīja ... Lasīt pilnu aprakstu

«Balto nakšu» varonis ir nabadzīgs Pēterburgas inteliģents, cilvēks ar augstu garīgo kultūru. Viņš rakstniekam dārgs tieši ar to, ka vul¬gāru, mietpilsonisku interešu pasaulē jūtas svešs, nederīgs. Pats sap¬ņotājs ļoti precīzi raksturo savu dzīvi, kur «jaucas kopā kaut kas tīri fantastisks, kvēli ideāls un tai pašā reizē… pelēcīgi prozaisks un ikdienišķīgs, lai neteiktu — neticami banāls». Sapņainība ir īpatnējs pro¬testa veids pret banalitāti

Īru rakstnieka Džeimsa Džoisa (1882—1941) «Uliss» (1922) — pasaules literatūras attīstībā nozīmīgākais darbs iepazīstinās latviešu lasītājus ar autora unikālo vārda mākslu, parādot seno mītu mūsu laikmeta skatījumā.

Ateistiskajā literatūrā nav nemaz tik daudz grāmatu, kas pārliecinoši un tai pašā laikā spilgli un asprātīgi atspēkotu jūdu un kristiešu galvenās «svētās» grāmatas — bibeles aplamības. Viena no tādām spilgtām un aizraujošām grāmatām ir «Jautrā bībele», ko sarakstījis pazīstamais franču žurnā­lists ateists Leo Taksils. Ar dzirkstošu humoru viņš iztirzā bibeles aplamības un pretrunas. Sī grāmata ir vērtīga ari ar to, ka autors sīki analizē bīljeles leģendas.

Franču rakstnieks Leo Taksils (1854—1907) padomju lasītājiem labi pazīstams ar savu «Jautro bībeli», kurā viņš spoži, asprātīgi un kaujinieciski kritizē kristiešu un jūdu «svēto» grāmatu. Rakstnieka otrajā grāmatā — «Jautrais evaņģēlijs jeb Jēzus dzīve» kritizēts evaņģēlijs. Ar dzēlīgu sarkasmu Leo Taksils uzrāda daudzās pretrunas un aplamības Jaunajā derībā, norauj «dievcilvēkam» Jēzum Kristum visus teoloģiskos plīvurus un parāda, cik absurdas ir evaņģēliju leģendas par mesijas jeb pestītāja «dzīvi un darbību». Lasītājs rod nešaubīgu pārliecīb ... Lasīt pilnu aprakstu