Lasītava

Romānā «Ārprātīgie» autors paver maz pazīstamas otrā pasaules kara lappuses. Grāmatas personāži ir trešā reiha vadītāji un viņu palīgi, hitleriešu ārsti, kas «eksperimentē» ar cilvēkiem, «dzīvie šāviņi» — tā saucamās cilvēktorpēdas.. . Nacisti nopietni cerēja ne tikai izrēķināties ar Eiropu, bet sagraut ari citu kontinentu pilsētas. A. Nasibova grāmata atgādina lielās briesmas, kādas slēpj sevī līdz galam neiznīcinātais hitleriskais nacisms un tā mantinieks — neofašisms.

Šai grāmatā publicēto stāstu un aprakstu pamatā ir īstu krimināllietu materiāli. Grāmatas autors nav profesionāls literāts, bet kriminālās meklēšanas dienesta darbinieks, kas pats piedalījies aprakstīto lietu izmeklēšanā. Autors saistoši un dzīvi stāsta par dramatiskiem notikumiem un gluži parastiem gadījumiem, par krimi­nālās meklēšanas dienesta darbinieku ikdienas pūliņiem, par to, cik daudz prasmes, neatlaidības un garīgo spēku viņi iegulda savā darbā.

Gestas Berlinga sāga (1891) – Lāgerlēvas pirmais darbs, uzreiz guva lielus panākumus, un tajā spilgti izpaužas viņas turpmākās daiļrades savdabīgums: visaptverošs psiholoģisks raksturojums un lieliskas novērotāja spējas. Apliecinot dzīves mīlestību un neapvaldāmu stāstītāja prieku, šī grāmata kā viens no romantiskākajiem darbiem vēl arvien ir zviedru literatūras virsotne.

Pēc negaidīta un velnišķīga likteņa trieciena Ekebijas majoriene zaudē savu muižu. Tas dod iespēju divpadsmit tās iemītniekiem- paveciem kavalieriem, valdīt pār E ... Lasīt pilnu aprakstu

Izlasē iekļauti stāsti – Eglīte un kāzas, Godīgais zaglis, Krokodils, Mazais varonis, Nelāga atgadījums, Polzunkovs, Proharčina kungs, Saimniece, Sveša sieva un vīrs zem gultas, Vājā sirds

Stāsts «Krusttētiņa sapnis» uzrakstīts, sekojot Gogoļa skolas tradī¬cijām. Stāsta galvenā tēma ir vides kaitīgā ietekme uz cilvēka rak¬sturu. Mordasovas pilsētas un pirmām kārtām stāsta galvenās varones Marijas Aleksandrovnas Moskaļovas dzīve ir tukša, amorāla, banāla, taču visi uzskata, ka šāda dzīve ir pilnvērtīga, īstena. Negaidītu izlēcienu apkārtējie cilvēki uztver kā neparastu parādību, savā ziņā varoņdarbu. Banālā vide tā izveidojusi mietpilsoņa apziņu, ka viņš nespēj atšķirt cēlo no zemiskā un ikdienas dzīves tukšība, kurā nav nekā cita ... Lasīt pilnu aprakstu

Dostojevskis šajā stāstā pirmoreiz bija izvirzījis mērķi parādīt cilvēka rakstura attīstību no bērnības līdz brieduma ga¬diem uz plaša sociālās dzīves fona. Darba galvenie varoņi pieder pie «sapņotāju» kategorijas (Jefimovs, Ņetočkas māte, pati varone, Alek¬sandra Mihailovna un tās iemīļotais). Sižeta pamatā ir nesamierināma sadursme starp «tīri fantastisko, kvēli ideālo» un «blāvi prozaisko», «gandrīz neticami vulgāro». Ikviena sapņotāja liktenis īpatnēji atspo¬guļo šo galveno konfliktu. Stāsts ir spilgta sociālo kontrastu ainava, talantīga vi ... Lasīt pilnu aprakstu

«Mūžīgajā vīrā» Dostojevskis iztirzājis vienu no visizplatītākām tēmām XIX gadsimta vidū Eiropas literatūrā (sevišķi franču literatūrā): stāsta sižeta pamatā ir tā sauktais «trijstūris» — vīra, sievas un mīļākā savstarpējās attiecības. Jau «Ziemas piezīmēs par vasaras iespaidiem» Dostojevskis, raksturodams franču buržuāziju un tās literatūru, pieminēja Pola de Koka romānu «Sieva, vīrs un mīļākais», kura nosaukumā vien viņš saskatīja tipisku parādību. Taču šāda veida sižetu, kas ļoti bieži tika tēlots komiskos toņos, Dostojevskis izvērš dramatis ... Lasīt pilnu aprakstu

Tūdaļ pēc romāna «Nabaga ļaudis» pabeigšanas Dostojevskis sāka strādāt pie «Dubultnieka». Viņš cītīgi strādāja 1845. gada vasarā, cerēdams uz rudens pusi darbu pabeigt. 1845. gada 8. oktobri Dosto¬jevskis pastāsta par grūtībām, ar kādām viņš saduras: «Jakovs Petrovičs Goļadkins ir tik nepiekāpīgs, ka bail. Briesmīgs nelietis, netieku ar viņu nekādā galā: nepagalam nevirzās uz priekšu, izsaka pretenzijas, ka, sak, vēl neesot pilnīgi gatavs un pagaidām esot pats sev kungs… Agrāk nekā novembra vidū nav ar mieru beigt savu karjeru. Goļadkins jau ta ... Lasīt pilnu aprakstu

«Ziemas piezīmēs» Dostojevskis aprakstījis savus iespaidus par pirmo braucienu uz ārzemēm 1862. gada jūnijā—septembrī, kad viņš apmeklēja Vāciju, Franciju, Itāliju, Šveici un Angliju.

Lielu interesi izraisa «Ziemas piezīmēs» satīriski attēlotā franču buržuāzijas sadzīve, tikumi un ideju pasaule imperatora Napoleona III laikā. Kā piecdesmito un sešdesmito gadu franču buržuāzijas idejiskā marasma uzskatāmu izpausmi Dostojevskis ironiskā parodijā attēlo tā laika franču buržuāziskās drāmas tipiskākās iezīmes. Šī drāma pilnīgi atklāti u ... Lasīt pilnu aprakstu

Garā stāsta «Stepančikovas ciems» galvenais saturs ir divu rak¬sturu — Opiskina un Rostaņeva attēlojums. Cilvēkus, kuru cilvēciskā cieņa aizvainota, Dostojevskis mums parāda divos galvenajos tipos: lēnīgajā un saniknotajā. Pie pirmā no tiem neapšaubāmi pieder Rostaņevs, pie otrā — Opiskins. Opiskina saniknojums daudzējādā ziņā izskaidrojams ar viņa neveiksminieka, piedzīvotāja sūro likteni. Fomas despotisms, viņa ņirgāšanās par citiem ir slimīga reakcija uz to, kas savā laikā darīts ar viņu. Fomas Fomiča aizvainotās personības paslepenā, niknā ... Lasīt pilnu aprakstu