Lasītava| Sākums » E-grāmatas » Ārzemju |
Romāns deviņās vēstulēs
Fjodors Dostojevskis [ Vēl no šī autora ]
|
Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem
|
Dostojevskis 1845. gada 16. novembra vēstulē brālim rakstīja: «Tā nu es nesen, būdams pilnīgi bez naudas, iegriezos pie Ņekrasova. Sēžot pie viņa, man prātā ienāca romāna ideja, ko varētu ietvert deviņās vēstulēs. Pārgājis mājās, es šo romānu uzrakstīju vienā naktī… No rīta aiznesu Ņekrasovam… Vakarā pie Turgeņeva mans romāns tika lasīts visā mūsu pulciņā, tas ir, vismaz kādiem divdesmit cilvēkiem, un sacēla furoru … Beļinskis sacīja, ka tagad viņš esot pilnīgi pārliecināts par ma¬nām spējām, jo es varot ķerties pie visdažādākajām tēmām.»
“Cienījamais kungs un dārgais draugs Ivan Petrovič! Nu jau trešā diena, kad es, var teikt, dzenāju jūs rokā, mans dārgais draugs, jo man jāpārrunā kāds visai svarīgs jautājums, tomēr nekur nevaru jūs sastapt. Mana sieva vakar, kad bijām pie Semjona Aleksejiča, ļoti trāpīgi pajokoja par jums, teikdama, ka no jums un Tatjanas Petrovnas iznācis īsts nerimšu pāris. Vēl nav pagājuši ne trīs mēneši, kopš esat apprecējušies, bet jau atstājat novārtā savu mājas pavardu. Mēs visi daudz smējā¬mies — protams, aiz lielām un sirsnīgām simpātijām pret jums, — bet, jokus pie malas, mans dārgais, jūs patiesi sagādājāt man galvassāpes. Semjons Aleksejičs man saka — vai tik jūs neesot Apvienotās biedrības kluba ballē? Atstāju sievu pie Semjona Aleksejiča laulātās draudzenes, bet pats drāžos uz Apvienoto biedrību. Smiekli un asaras! Iedomājieties manu stāvokli: es ballē — un viens pats bez sievas! Ivans Andrejičs, ar kuru sastapos šveicara istabā, ieraudzījis mani vienu, tūlīt secinājis (ļaunprātis!), ka man esot neparasta kais¬lība uz deju sarīkojumiem, un, paķēris mani zem rokas, jau gribēja ar varu vilkt uz deju zāli, teikdams, ka Ap¬vienotā biedrība viņam esot par šauru, viņa plašajai da¬bai neesot kur izvērsties un ka no pačūlijām un rezēdām viņam sākusi sāpēt galva. Neatrodu ne jūs, ne Tatjanu Petrovnu. Ivans Andrejičs apgalvo un dievojas, ka jūs katrā ziņā būšot «Gudra cilvēka nelaimē» Aleksandras teātrī. ……………..” |
|
|
| |
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |
