Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Fjodora Dostojevska garo stāstu “Piezīmes no pagrīdes” (1864) kritiķi mēdz dēvēt par uvertīru viņa grandiozo romānu piecniekam: “Noziegums un sods”, “Idiots”, “Velni”, “Pusaudzis”, “Brāļi Karamazovi”. Stāstā tiek aizsāktas tēmas, noskaņas un problēmas, kuras turpmākajā rakstnieka daiļradē ieņem centrālo vietu.

Romāna galvenais varonis ir četrdesmit gadus vecs izbijis Pēterburgas ierēdnis. Viņš aktīvi nodevies gribas brīvības meklējumiem, klejojot starp sapņiem un īstenību, ideāliem un realitāti. Paša radītajā izolētībā viņš filozofē par cilvēka rīcības motivāciju, slēptākajām dziņām un attieksmi pret tām. Izraušanās no paša radītā apburtā loka un vakariņas ar bijušajiem skolasbiedriem – veiksminiekiem pēkšņi dāvina viņam tikšanos ar meiteni.

Tiešais pretinieks, pret kuru Dostojevskis uzstājās “Piezīmēs no pagrīdes”, ne reizi neminēdams to vārdā, ir Nikolajs Černiševskis – romāna “Ko darīt?” autors. 1860.gadu liberālās idejas un saprātīgā egoisma teorija, pēc kuras cilvēks rīkojas, sava labuma vadīts, ir tas, ko noliedz un kam pretojas Dostojevska pagrīdnieks.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5