Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

«Velni» ir vistendenciozākais no Dostojevska darbiem. Tas ir pirmām kārtām niknuma piesātināts pamflets pret pagājušā gadsimta sešdesmito gadu Krievijas atbrīvošanās kustību, pret revolūcijas un sociālisma idejām.

Noraidīdams kapitālistisko dzīves veidu, Dostojevskis reizē asi nosodīja arī tos progresīvos spēkus, kas ij Rietumos, ij Krievijā cīnījās par taisnīgāku sabiedrisko iekārtu, par sociālo revolūciju. Reakcionāro utopiju par krievu pareizticību, kuras misija it kā esot «atpestīt» cilvēci, Dostojevskis vienlaicīgi pretstatīja arī buržuāziskajai ideoloģijai un revolucionārā sociālisma idejām.

Krievijas atbrīvošanās kustību, kas tik organiski bija izaugusi no mūsu pašu vietējiem apstākļiem, Dostojevskis iedomājās kā kaut ko «aizgūtu», «mākslīgi ievazātu no Rietumiem». Par kaut ko krievu tautai svešu Dostojevskis pasludināja ateistiskos un sociālistiskos uzskatus, ideju par jaunas sabiedriskās iekārtas radīšanu «bez dieva», «vienīgi uz zinātnes un prāta pamatiem». Pretstatā šīm «graujošajām», it kā no Rietumiem nākošajām vēsmām Dostojevskis cildināja Krievijas dzīves «savdabīgos balstus», ko viņš izprata reakcionārā slavofilisma garā; galvenais no šiem «balstiem», pēc rakstnieka domām, bija pareizticība ar tās lēnīguma un pazemības sludināšanu. «Velnos» ar to saistītas Dostojevska šovinistiskās deklarācijas. Ar Šatova muti rakstnieks paziņo, ka krievu tauta «tagad zemes virsū ir vienīgā «dievnesēja» tauta, kura atjauninās un atpestīs pasauli jauna dieva vārdā un kurai vienīgajai dotas dzīvības un jaunas mācības atslēgas». 1868. gada februārī Dostojevskis rakstīja A. Maikovam: «Visi krievu tikumiskie jēdzieni un mērķi ir pārāki par eiropeisko pasauli. Mums ir vairāk neviltotas un cildenas ticības labajam kā kristietībai, nevis kā buržuāziskajam ērtību jautājuma atrisinājumam. Visai pasaulei tiek gatavota lielā atjaunotne ar krievu domas palīdzību (kas cieši saliedēta ar pareizticību…).»

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5