Lasītava| Sākums » E-grāmatas » Ārzemju |
Spēlmanis
Fjodors Dostojevskis [ Vēl no šī autora ]
|
Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem
|
“Spēlmanis” ir romāns par kaislību – vai tā būtu kaislība uz spēli, uz sievieti, uz naudu vai varu… Sarakstīts pirmajā personā, nervozā, reizēm psihiski nestabilā intonācijā, šis ir viens no vieglāk lasāmajiem un tempa ziņā straujākajiem Dostojevska romāniem. Spēcīgi, īpatnēji raksturi un precīzs kaislības pārņemta cilvēka psiholoģiskais zīmējums ir šī romāna lielākie plusi. “Spēlmanis” nerunā tikai par azartspēļu vilinājumu un neizbēgamo postu pēc tam, kad cilvēks ir ar tām saindējies. Rulete iegūst plašākas metaforas nozīmi – tā simbolizē cilvēka vēlmi vienā mirklī iegūt to, ko esi vēlējies, aklu un nesatricināmu ticību savai veiksmei un pusapzinātu pārliecību, ka nejaušība ir iepriekšparedzama.
“- Vēl! Vēl! Vēl! Liec vēl! – vecmāmuļa sauca. Es vairs nerunāju pretim un, plecus raustīdams, uzliku vēl divpadsmit frīdrihsdoru. Ripa griezās ilgi. Vecmāmuļa drebēja, vērodama ripu. – Vai viņa tiešām cer, ka atkal kritīs zéro? – es domāju, ar izbrīnu uz viņu lūkodamies. Viņas sejā staroja cieša pārliecība par laimestu nešaubīgas gaidas, ka tūlīt, tūlīt sauks: zéro! Bumbiņa ielēca iedobītē.
- Zéro! – krupjē sauca.
- Nu!!! – vecmāmuļa pagriezās pret manī ar pārvarīgu triumfu.
Es pats biju spēlmanis; es jutu to tieši šinī brīdī. Man drebēja rokas un kājas, galva sāka reibt”
Dostojevska Kopoti raksti latviešu valodā iznākuši jau labi sen, taču romāns “Spēlmanis” īpaši aktuāls kļūst pašlaik, kad kazino un spēļu automātu zāles Rīgā sastopamas daudz biežāk nekā grāmatnīcas. Vienā ziņā azartspēlēm varam pateikties par to, ka Dostojevskis ir sarakstījis tik daudz, ko viņš rakstīja, lai iegūtu naudu šīm spēlēm un tajās sataisīto parādu atdošanai. No otras puses, ja šīs parādu nastas nebūtu, varbūt Dostojevska valoda nebūtu tik steidzīga un viņa darbi būtu vieglāk lasāmi. Cilvēkam, kurš vēl tikai prāto, vai ir vērts spert kāju spēļu zālē, ieteicams vispirms izlasīt “Spēlmani”. Bedīgākā ar azartspēlēm saistītā atziņa ir tā, ka tās ir radījušas daudz mazāk Dostojevsku nekā spēles azarta vienkārši salauzto.
|
|
|
| |
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |
