Lasītava

Priekšvārdā «Magelāna mākoņa» poļu izdevumam autors izsakās: lai gan romāna darbība norit XXXII gad­simtenī, viņš to rakstījis, domājot par saviem laikabied­riem. Visam darbam cauri vijas doma, ka lepnā un lai- migā paaudze, pie kuras pieder romāna varoņi, nebūtu spējusi pakļaut sev tālās zvaigznes, ja pagātnē tūkstoši un miljoni nezināmu varoņu nebūtu nesuši upurus un ziedojuši sevi šīs gaišās nākotnes tuvināšanai, šo domu romānā pauž vairākas mūsdienu elpas apdvestas epi­zodes un stāsti, kas apliecina, ka tāla nākotne liks jaunā gaismā iemird ... Lasīt pilnu aprakstu

Lukiāns (ap 120.g.m.ē.- 180), «klasiskās senatnes Vollērs» (F. Engelss), ir viens no izcilākajiem Romas laikmeta grieķu rakstnie­kiem, kura darbi raduši plašu atbalsi pasaules literatūrā, īpaši renesanses un apgaismības periodā. Lukiāns kaismīgi vēršas pret sava laika reliģiskajam strāvām, pret tumsonību un māņticību, pret Izkurtējušajām filozofijas skolām. Pie Lukiāna populārāka­jiem darbiem pieder dzirkstoši asprātīgās Dievu, mirušo un hetēru sarunas, kas ir tulkotas daudzās valodās. Latviešu valodā tās šajā izdevumā parādās pirmoreiz.

Romāna darbība notiek Jūlija monarhijas laikā — revolucionārās Francijas pārejas laikmetā uz pēcrevolūcijas Franciju, kur nostiprinās naudas un biržas vara. Politiskā satīra un skaudri tvertas laikmeta ainas mijas ar romantiskas mīlestības lolojumu, ar šo jūtu smalku analīzi.

“Šā stāsta nolūks ir ne tik daudz aprakstīt kādus noti­kumus, cik notēlot vesela laikmeta vispārējo raksturu un parādīt izglītības līmeni, uzskatus, ticējumus, ieražas, kā­das valdīja krievu sabiedrībā XVI gadsimta otrajā pusē. Palikdams uzticīgs vēsturei tās vispārējās līnijās, autors ir atļāvies nedaudz atkāpties sīkumos, kam vēsturē nav nozīmes. Kas attiecas uz tā laika šausmām, autors visnotaļ atpa­liek no vēstures. Aiz cieņas pret mākslu un lasītāju tiku­mības jūtām, viņš uzmetis tām ēnu un pēc iespējas parādījis tās no attāluma. Un tomēr ... Lasīt pilnu aprakstu

1908. gadā sarakstītais romāns «Pingvīnu sala» ir viens no izcilākajiem Anatola Fransa (1844.- 1924.) darbiem. Bur­žuāziskās mākslas pagrimuma un trūdēšanas laikā Franss pretstatījumā imperiālistiskajam barbarismam nostāda pasau­les literatūras dižās humānistu, apgaismotāju un demokrātu tradicijas.

Romānā «Pingvinu sala» Franss ar vēl nepieredzētu skarbumu un graujošu spēku uzbrūk sava laika buržuāziska­jām parādībām. Rakstnieks parāda neizbēgamo un neatlie­kamo tādas sabiedrības bojā eju, kas pamatojas uz sociālo nevienlīdzību, ek ... Lasīt pilnu aprakstu

Šī lasītāju uzmanībai ieteiktā grāmata ir sarakstīta ārkārtīgi asprātīgi, un, pateicoties materiāla atlasei, mākslinieciskajai vērtībai, noformējumam un papīra kvalitātei, tā pieskaitāma pie lielākajiem pasaules literatūras pieminekļiem. Ceru, ka aiz saviem cildenajiem mērķiem, spožā izteiksmes veida un stilistiskajiem daiļumiem tā iemantos nedalītu atsaucību un at­zinību.

Notikums, kas sākotnēji ierosināja šo romānu, ir vēsturisks: XVIII gadsimta beigās daži «Bontija» dumpinieki aizbēga no Tahiti, kur Britānijas admiralitātei būtu pārāk viegli tos uziet, un atklāja Klusā okeāna plašumos mazu, neapdzīvotu saliņu, kas ar savu krasta veidojumu bija gandrīz nepieejama, — Pitkernu. Saliņa bija auglīga, un dumpinieki tur laimīgi būtu nodzīvojuši līdz mūža galam, ja neizraisītu ķildu ar tahitiešiem, kas viņus pavadīja. Briti un iezemieši uzsāka nežēlīgu karu, kura atsevišķās epizodes kļuva zināmas tikai divdesmit gadus ... Lasīt pilnu aprakstu

Čapeka filozofiskās triloģijas romāni «Hordubals», «Meteors» un «Parastā dzīve» bija sarakstīti divu gadu laikā — no 1932. gada līdz 1934. gadam. Līdz pēdējam laikam tika uzskatīts, ka tiešais impulss, kura ietekmē radies romāna «Hordubals» sižets, bijis patiess notikums par zemnieka Jirži Hardubeja nogalināšanu Barbovas ciemā Mijkačovas tuvumā. Hardubejs, atgriezies no Amerikas, kur braucis peļņā, bija atklājis, ka viņa sieva Polana sagājusies ar algādzi Vasili Manjaku, ar kuru saderinājusi savu vienpadsmit gadus veco meitu Ma­fiju. Hardubejs ... Lasīt pilnu aprakstu

To autors — Antuāns de Sent- Ekziperī (1900—1944) kļuvis par lidotāju jau aviācijas sākuma pos­mā, kad šis darbs, tāpat kā neiz­pētītu zemju apgūšana, prasīja no pilota saspringtu gribu, pašaizlie­dzību un drosmi. Būdams «lid­lauku zemnieks», kā Sent-Ekziperī pats sevi nosauc, viņš ne tikai iepa­zinis cilvēkus un vērojis to attiek­smju daudzplākšņainību, bet nācis arī «saskarē ar vēju, zvaigznēm, nakti, smiltīm un jūru». Viņa grāmātās poētiskais pasaules skatījums savienots ar tvirtu, asu domu. kas dziji Ieurbjas lasītāja apziņā, Izrai­sot nega ... Lasīt pilnu aprakstu

Antuāns de Sent-Ekziperī (Antoine de Saint-Exupéry; 1900–1944) ir viens no ievērojamākajiem franču rakstniekiem, arī kara lidotājs un izgudrotājs. Rakstnieka populārākais darbs ir alegoriskā pasaka “Mazais princis”. “Nakts ābeles ar katru brīdi gaida rītausmu – gaida rītausmu ar saviem ziediem, kas vēl nav atvērušies. Nakts ir bagāta, pilna smaržu, aizmigušu jēru un puķu, kam vēl nav krāsas.” “Spraiga dzīve sola ciešanas un prieku, bet tā vienīgā ir ko vērta.” “Uzvara… Sakāve… Vārdiem nav nozīmes. Dzīve stāv pāri šiem priekšstatiem un pati j ... Lasīt pilnu aprakstu