Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Čapeka filozofiskās triloģijas romāni «Hordubals», «Meteors» un «Parastā dzīve» bija sarakstīti divu gadu laikā — no 1932. gada līdz 1934. gadam. Līdz pēdējam laikam tika uzskatīts, ka tiešais impulss, kura ietekmē radies romāna «Hordubals» sižets, bijis patiess notikums par zemnieka Jirži Hardubeja nogalināšanu Barbovas ciemā Mijkačovas tuvumā. Hardubejs, atgriezies no Amerikas, kur braucis peļņā, bija atklājis, ka viņa sieva Polana sagājusies ar algādzi Vasili Manjaku, ar kuru saderinājusi savu vienpadsmit gadus veco meitu Ma­fiju. Hardubejs padzinis algādzi, bet tas pēc tam iekļuvis naktī mājā un ar Polanas palīdzību nokāvis saimnieku. Slepkavas bija iedūruši viņam sirdī grozu pinamo īlenu. Čapeks romānā saglabājis šīs krimināllietas faktisko līniju. ««Hordubalā» es mēģināju nodemonstrēt, cik dažāds var iz­skatīties cilvēka liktenis un paši cilvēki, kad tos aplūko no dažādiem viedokļiem, un cik izkropļotu un varmācīgu konstrukciju mēs radām, pūlēdamies retrospektīvi atjaunot īstenību.» «Meteorā» Čapeka pasāktā cilvēka apziņas ceļa pētīšana notiek vēl metodiskāk nekā «Hordubalā». «Šinī stāstā es biju nolēmis parā­dīt, kā vienu un to pašu notikušo faktu izdodas rekonstruēt pa da­žādiem ceļiem, pa kuriem var doties mūsu pasaules apzināšanās, jo pats sīkākais īstenības fragments ir jau kaut kas milzīgs: tas atrodas dažādu ceļu krustojumā, un to var atklāt no diametrāli pretējām pu­sēm.» Romānā «Komponista Foltīna dzīve un daiļrade» (1938) tēma par mākslas morālo saturu pāraug tēmā par cilvēka morālo atbildību. Tanīs Čehoslovakijai traģiskajās dienās Čapeks sāk domāt par stingru tikumisku kritēriju nepieciešamību sabiedriskajā dzīvē. Par to viņš raksta 1938. gadā: «Tauta var justies nemirstīga tikai tad, kad tā jūtas augsti tiku­mīga… Tā tam jābūt politikā, saimniecībā, grāmatās, ikdienas dzīvē — vārdu sakot, visur.,. Pamēģiniet atņemt tautai tikumību, un jūs atņemsiet tai nemirstību.»

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5