Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

“Šā stāsta nolūks ir ne tik daudz aprakstīt kādus noti­kumus, cik notēlot vesela laikmeta vispārējo raksturu un parādīt izglītības līmeni, uzskatus, ticējumus, ieražas, kā­das valdīja krievu sabiedrībā XVI gadsimta otrajā pusē. Palikdams uzticīgs vēsturei tās vispārējās līnijās, autors ir atļāvies nedaudz atkāpties sīkumos, kam vēsturē nav nozīmes. Kas attiecas uz tā laika šausmām, autors visnotaļ atpa­liek no vēstures. Aiz cieņas pret mākslu un lasītāju tiku­mības jūtām, viņš uzmetis tām ēnu un pēc iespējas parādījis tās no attāluma. Un tomēr viņš atzīstas, ka, lasot pirmavo­tus, grāmata ne vienu reizi vien viņam kritusi ārā no ro­kām un viņš metis nost spalvu aiz dusmām ne tik daudz par to, ka varēja dzīvot Joanns IV (Ivans Bargais (1530.-1584.)), cik par to, ka varēja pastāvēt tāda sabiedrība, kas raudzījās uz viņu bez sašu­tuma. Šīs smagās izjūtas visu laiku traucēja palikt objek­tīvam, kas ir tik nepieciešami episkos vēstījumos un pa daļai bija iemesls tam, ka romāns, kas sākts vairāk nekā pirms desmit gadiem, pabeigts tikai šogad. Pēdējais ap­stāklis varbūt noderēs par nelielu attaisnojumu stila negludumieni, kuri, iespējams, lasītāju uzmanībai nepaslīdēs garām. Nobeidzot autors uzskata, ka nebūs lieki teikt: jo brī­vāk viņš rīkojies ar mazak svarīgiem vēsturiskajiem no­tikumiem, jo stingrāk centies turēties pie faktiem un ievē­rot precizitāti, tēlojot raksturus un visu, kas attiecas uz tautas sadzīvi un arheoloģiju.”

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5