Lasītava

Sērijas ceturtajā grāmatā “JUNDAS LIKTENIS” žemaišu virsaiša ŽIbarta meita Junda nevar attapties pēc ienaidnieku iebrukuma Traupes pili. Jundai nācies nošaut savu līgavaini — nodevēju Tolvaiķi. Dievi piešķīruši jundai neparastu spēju—trāpīt bultu jebkurā mērķī, taču meitenei tāda dievu dāvana ir par grūtu. Viņa dodas pie visgudrākajiem priesteriem lūgt dievus ņemt dāvanu atpakaļ. Bet pa to laiku Tolvaiķa māte kņaziene Marfa vērpj atriebības plānus.

Romāns «Krustneši» radīts laikā (1900), kad svešu varu jūgā smokošā poļu tauta sevišķi smagi izjuta karojošā ģer­mānisma spiedienu. Poznaņas lielhercogistē tiek varmācīgi īstenots Bismarka paslu­dinātais lozungs — «ar dzelzi un asinīm iznīdēt svešzemniekus». Trakojošie šovi­nisti rupji vilto vēsturi un cildina Teitoņu ordeņa varoņdarbus, kas pirmais cirta ceļu vācu ekspansijai uz austrumiem. Rakstnieks patriots Senkevičs ne reizi vien pacēla balsi pret varas orgānu piekopto ģermanizācijas politiku Polijas vācu daļā. Taču nesalīdzināmi lielāka n ... Lasīt pilnu aprakstu

Argentīniešu rakstnieka Enrikes Rodrigesa Larretas (1875 – 1961) romānam «Dona Ramiro godība» bijis lemts dzīvot patstāvīgu dzīvi — neatkarīgi no autora. Pats autors (savā laikā Argentīnas sūtnis Madridē un Parīzē, vēlāk ārlietu ministrs, kongresa loceklis, miljonārs, konservators, latifundists, dedzīgs katolis) maz pazīstams. Aizmirsti arī viņa pārējie darbi. Tikai pirmais Larretas darbs — vēsturiskais romāns «Dona Ramiro godība» izturējis laika pārbaudi un atkal un atkal tiek izdots visās pasaules valodās. Veselus piecus gadus (no 1903. līdz ... Lasīt pilnu aprakstu

Latviešu lasītājam līdz šim nepazīstamais krievu padomju rakstnieks Viljams Rovinskis par pamatu savam darbam izmantojis patiesu vēsturisku notikumu — dumpi uz Anglijas karakuģa «Bounty» 18. gs. beigās. Matroži izcīnīja brīvību, apmetās uz neapdzīvotas salas un izveidoja Pitkērnas (salas nosaukums) koloniju, kurā viņu pēcteči dzīvo vēl šobaltdien. Tas ir vēsturē unikāls fakts.

«Haruna ar-Rašida māsa» autors Džirdži Zeidans (1861—1914) tiek uzskatīts par izcilāko vēsturiskā žanra meistaru. Vēl jo vai­rāk — Džirdži Zeidans ir viena no spilgtākajām personībām arābu apgaismības laikmetā vispār. Džirdži Zeidans, sīka Beirutas tirgotāja dēls, mācoties kurpnieka amatu, vēlāk strādājot par izsūtāmo kafejnīcā, daudz lasa, pa vaka­riem neatlaidīgi mācās un divdesmit gadu vecumā iestājas Beiru­tas amerikāņu universitātes medicīnas fakultātē. Pēc diviem gadiem par piedalīšanos studentu streikā viņu no universitātes izslēdz, un ... Lasīt pilnu aprakstu

Romāna sižeta līnijas ir ļoti daudzšķautņaina — sākot ar vikingu karagājieniem un beidzot ar bērnu audzināšanu ģimenē un kristigās ticības izplatīšanu Skandināvijā, kas viss atbilda tā laika reālajai dzīvei. Pirmie misionāri Skandināvijā — Popo, Vilibalds un citi tēloti kā gudri, veikli un simpātiski cilvēki. Svarīgākā sižeta līnija romānā saistās ar Sar­kanā Pūķa, jauna skoniešu vikinga, gaitām, to skaitā braucienu pēc brāļa paslēptajiem Bizantijas valdnieka dārgumiem.

Viltus Nerona» darbības laiks nosakāms ļoti precizi: tā notiek mūsu ēras 80.—81. gadā. Pagātnē romiešiem bija aizgājuši pilsoņu kari (1 gads pirms m. ē.), kad vienvaldības pretendenti asiņaini cīnījās ar vecās republikas piekritējiem, kā arī cits ar citu. Pirmā imperatora Cktaviāna Augusta valdīšanu atcerējās kā «laimīgus laikus» — tas centās saglabāt republikāniskās pārvaldes ilūziju. Vēl arvien sāpes un niknumu izraisīja atmiņas par Kaligulas (37.—41. g.), Klaudija (41.—54. g.) un it īpaši Nerona (54. — 68. g.) asiņaino režīmu; tie iznīcināja ... Lasīt pilnu aprakstu