Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Argentīniešu rakstnieka Enrikes Rodrigesa Larretas (1875 – 1961) romānam «Dona Ramiro godība» bijis lemts dzīvot patstāvīgu dzīvi — neatkarīgi no autora. Pats autors (savā laikā Argentīnas sūtnis Madridē un Parīzē, vēlāk ārlietu ministrs, kongresa loceklis, miljonārs, konservators, latifundists, dedzīgs katolis) maz pazīstams. Aizmirsti arī viņa pārējie darbi. Tikai pirmais Larretas darbs — vēsturiskais romāns «Dona Ramiro godība» izturējis laika pārbaudi un atkal un atkal tiek izdots visās pasaules valodās. Veselus piecus gadus (no 1903. līdz 1908. g.) Larreta iznēsājis savu grāmatu. Tanī laikā autors bija Argentīnas diplo­mātiskais pārstāvis Madridē un negribot kļuva liecinieks sabrukumam, kāds valdīja Spānijā katastrofālā 1898. gada kara dēļ, kurā Spānija zaudēja savas pēdējās kolonijas — Kubu, Puertoriko, Filipīnas un Guamo salas. Katastrofa, ko pārcieta Spānija, ietekmēja pasaules uzskatu jaunajiem XIX gadsimta deviņdesmito gadu rakstniekiem, kuri ienāca literatūrā kā «98. gada rakstnieki». Kaut arī šo rakstnieku daiļradē pastāvēja nesaskaņas, tos vienoja sabrukuma traģiska priekšnojauta un jautājums: kas vainīgs postā, kurš piemeklējis Spāniju? Apšaubīdami iespēju ietvert daiļradē sava laika Spāniju, 98. gada rakstnieki pievērsās tās pagātnei. Viņi nāca pie atziņas, ka īstā Spā­nija nav meklējama XVI — XVII gadsimtā, kad sākās nacionālā pa­nīkuma posms, bet gan daudz agrākā laikmetā — katoliskā karaļpāra Ferdinanda un Izabellas laikos un viduslaiku feodālajā iekārtā ar tas neatkarīgajiem muižniekiem, «brīvajām pilsētām» un lauku kopienām. Tā tapa Larretas grāmata.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5