Lasītava

Bezmaksas e-grāmatas latviešu valodā
(Elektroniskā lasāmviela latviski)
Šī plaukta mobilā versija - gramatas-e.ucoz.lv/pda
Visas sērijas "Brīnumzeme" pasakas vienā failā ŠEIT
Sākums » E-grāmatas » Ārzemju

Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji
Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem
Garā stāsta «Stepančikovas ciems» galvenais saturs ir divu rak¬sturu — Opiskina un Rostaņeva attēlojums. Cilvēkus, kuru cilvēciskā cieņa aizvainota, Dostojevskis mums parāda divos galvenajos tipos: lēnīgajā un saniknotajā. Pie pirmā no tiem neapšaubāmi pieder Rostaņevs, pie otrā — Opiskins. Opiskina saniknojums daudzējādā ziņā izskaidrojams ar viņa neveiksminieka, piedzīvotāja sūro likteni. Fomas despotisms, viņa ņirgāšanās par citiem ir slimīga reakcija uz to, kas savā laikā darīts ar viņu. Fomas Fomiča aizvainotās personības paslepenā, niknā sacelšanās ne tikai kopumā, bet reizēm pat detaļās atgādina Goļadkina izturēšanos. Opiskina atriebībai nav noteiktas idejiskas ciņns rakstura. Šeit ir ņirgāšanās pašas ņirgāšanās dēļ, bez jebkādas redzamas vajadzības. Iedvesmas pilns despotisms, kas aizrauj pašu des¬potu, — tāda ir Fomas Opiskina rīcība. Brīžam sāk likties, ka nevis agrākās nelaimes padarījušas Fomu tādu, bet ka vainīga viņa nekrietnā daba, ka ļaunums slēpjas tieši tanī. Šeit skaidri jūtama atvirze no Beļinska sociālajām idejām, jo tas rakstīja: «Ļaunums slēpjas nevis cil¬vēkā, bet sabiedrībā.» N. K. Mihailovskis rakstā «Nežēlīgais talants» uzsvēra nevis Fomas saniknotību kā viņa iepriekšējās dzīves rezultātu, bet pašas viņa dabas nežēlību, Opiskina piederību pie «vilku sugas eksemplāriem».

Kaut gan Dostojevska simpātijas pieder pulkvedim Rostaņevam, tas nepavisam nav stāsta pozitīvais varonis. Jūsmas izpaudumi, ko, par viņu runājot, bagātīgi šķiež dažas stāsta personas un vispirms stāstī¬tājs, diez vai ir piedēvējami Dostojevskim. Neapstrīdams paliek tikai viens: pulkvedis pēc savas dabas ir labsirdīgs, viesmīlīgs cilvēks. Atklā¬tība, bērnišķība viņu tuvina rakstnieka iemīļotajiem varoņiem. Taču Rostaņevs ir aprobežots vājas gribas cilvēks, viņš nepavisam nepazīst, nesaprot cilvēkus, visus idealizē. Lai paralizētu pulkveža visstingrāko apņemšanos, pietiek ar jebkuru niecīgu Fomas viltību. Galu gald atbrī¬vojies no svešas ietekmes, Rostaņevs, izrādās, ir spējīgs kļūt tikai par veclaiku muižnieku.
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]