Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

«Mūžīgajā vīrā» Dostojevskis iztirzājis vienu no visizplatītākām tēmām XIX gadsimta vidū Eiropas literatūrā (sevišķi franču literatūrā): stāsta sižeta pamatā ir tā sauktais «trijstūris» — vīra, sievas un mīļākā savstarpējās attiecības. Jau «Ziemas piezīmēs par vasaras iespaidiem» Dostojevskis, raksturodams franču buržuāziju un tās literatūru, pieminēja Pola de Koka romānu «Sieva, vīrs un mīļākais», kura nosaukumā vien viņš saskatīja tipisku parādību. Taču šāda veida sižetu, kas ļoti bieži tika tēlots komiskos toņos, Dostojevskis izvērš dramatisku. «Mūžīgā vīra» tekstā pieminēta Turgeņeva komēdija «Provinciete» (sarakstīta 1851. gadā), kuras saturs ir ļoti līdzīgs «Mūžīgā vīra» personāža priekšvēsturei. Kā Turgeņeva komēdijā, tā Dostojevska stāstā kādā provinces pilsētā iebrauc «labākās sabiedrības» pēterburdzietis un iemīlas pusmūža ierēdņa jaunajā sievā. Izmantojis «Provincietes» sižetu kā izejas punktu savas tēmas risinājumam, Dostojevskis it kā attīsta tālāk šo Turgeņeva sižetu. Viņam «Mūžīgā vīra» darbība sākas tanī brīdī, kad pēc savas sievas Nataljas Vasiļjevnas nāves Trusockis no viņas sarakstes uzzina, ka viņš bijis krāpts vīrs un uzskatījis par savu bērnu cita meitu. Šī tēma jau bija iztirzāta Dostojevskim labi pazīstamā daiļdarbā — Flobēra romānā «Bovarī kundze». Taču, ja Šarls Bovarir pēc sievas nāves uzzinājis par viņas laulības pārkāpumiem, nodzeras un iet bojā, nespēdams pārciest zaudēto ticību tam, kas bija viņa dzīves jēga, — sievas mīlestībai, tad Dostojevska varonis, greizsirdības pārņemts, grib atriebties saviem pāridarītājiem — bijušajiem sievas mīļākajiem un pirmām kārtām Veļčaņinovam, Ļizas tēvam

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5