Lasītava

Bezmaksas e-grāmatas latviešu valodā
(Elektroniskā lasāmviela latviski)
Šī plaukta mobilā versija - gramatas-e.ucoz.lv/pda
Visas sērijas "Brīnumzeme" pasakas vienā failā ŠEIT
Sākums » E-grāmatas » Zinātne, Izglītība, Tehnika

Kustībā esoši ķermeņi
Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem
fb2 Alberta Einšteina slava sākās ar diviem rakstiem žurnālā «Fizikas Annāles», kurus redakcija saņēma 1905.gada 30.jūnijā (pirmo) un 1905.gada 27.septembrī (otro). Pirmajā rakstā (garākajā) izklāstīts tas, kas tagad saucas par «Speciālo relativitātes teoriju», bet otrajā (īsākajā) dota ideja E=mc2, lai gan pašas šīs tagad jau leģendārās formulas tur vēl nav. 1998.gada novembrī un 1999.gada februārī es divos paņēmienos abus šos rakstus pārtulkoju latviski (no Einšteina rakstu krievu izdevuma; vācu tekstu man toreiz neizdevās dabūt).

Valdis Egle apskauž Einšteinu par to, ka viņš piedzima par ebreju un Rietumeiropā; ja viņš būtu piedzimis par latvieti Latvijā, tad nekādu Relativitātes teoriju viņš nebūtu radījis (tas ir, radījis viņš, protams, būtu, bet par to pasaulē neviens neko neuzzinātu: latvieši būtu viņu nožņauguši).
Komentāru kopskaits: 1
1 Imants  
0
Kas attiecas uz relativitātes teoriju, ko atklājis it kā Einšteins iesaku noskatīties:
http://www.youtube.com/watch?v=ZuH74IhDCPw&feature=related
Saucas
Эйнштейн. Плагиат в науке – 1
Diez vai Einšteins to slavu ir pelnījis un apskaust nebūtu par ko. Mums vajadzētu priecāties, ka esam piedzimuši par latviešiem un nevienu neapskaust.

Tas, ka dažādas prēmijas ir politika, nav īpašs noslēpums. 20.gs. īpašu nozīmi ieguva mīti (par to rakstīja arī rīdzinieks Alfrēds Rozenebrgs). Rīdzinieks Halsmanis palīdzēja radīt einšteina mītu, uzņemot slaveno foto ar izkārto mēli. Fotolikumus neatklāja ne Einšteins, ne Stoļerovs. Tos pirms Stoļerova dzimšanas jau bija publicējis Latvijas iedzimtais Grothuss (viņa senči apmetās Latvijā uz dzīvi 15.gs.). Einšteina mīta apdraudējums tik ļoti kādu uztrauc, ka viņam mēģina piekabināt arī Kanta hipotēzi par Lielo sprādzienu. Vai tas izsmeļ mītu sarakstu? Sava laika dižākajam zinātniekam (tā ir rakstīts rakstos) Maiklam Faradejam vizīte Pēterburgā un iepazīšanās ar austrumu rakstiem ir auglīga. Faradejam slavu nodrošina viņa “atklātie” elektrolīzes likumi, kurus 30 gadus pirms tam tik pat precīzi ir nopublicējis tas pats Grothuss. Ja latvieši zinātu Latvijas vēsturi, tad atkristu vajadzība kādu apskaust.

Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]