Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Apgaismības laika domātājs, rakstnieks un publicists, rakstījis vāciski, bet ar darbiem „Latvieši, sevišķi Vidzemē filozofiskā gadsimta beigās” (1796), „Vidzemes senatne” (1798-1799) un „Vanems Imanta” (1802), ietekmējis Latvijas kultūras un sabiedrības dzīvi. Garlībs Merķelis dzimis 1769. gada 1. novembrī kā sestais bērns Lēdurgas luterāņu draudzes mācītāja Daniēla Merķeļa ģimenē; ģimenes galva bija studējis ārzemēs un visu dzīves laiku bija aktīvs apgaismes ideju piekritējs. Mācījies Rīgas Domskolā (1776-1782; 1785-1786), kuru gan nav pabeidzis, izglītojies pašmācības ceļā. G.Merķelis īsu laiku strādāja par rakstvedi, tad – par privātskolotāju, un kādu laiku darbojās arī statista lomās Rīgas Vācu teātrī. Strādādams Rīgas apriņķa tiesā kā kancelejas darbinieks, Merķelis guva piekļuvi arhīvam ar lietām par muižnieku un dzimtcilvēku attiecībām. 1793.-1796. gadā G. Merķelis strādājis par mājskolotāju Nīataures Annas muižā pie apriņķa tiesneša A. fon Tranzē, kur vācu valodā sarakstījis grāmatu “Latvieši, sevišķi Vidzemē, filozofiskā gadsimteņa beigās”. Kaut arī zināmas piesardzības dēļ “Latvieši” tika izdoti Vācijā (Leipcigā), tās parādīšanās izraisīja vācu muižnieku neapmierinātību. Neilgi pēc „Latviešu” iznākšanas Merķelis devās uz Veimāru, kur nodzīvoja līdz 1799. gadam. Šajā laikā tapa tādi darbi kā “Jūma un Ruso traktāti par pirmatnējo vienošanos”, īsais romāns “Atgriešanās tēvzemē” un apjomīgais divsējumu darbs “Vidzemes senatne”. Turpmākajos pāris gados Merķelis galvenokārt dzīvoja Berlīnē. Studējis medicīnu Vācijā (1796-1797). 1801. gadā universitātē Frankfurtē pie Oderas ieguva doktora grādu filozofijā un pievērsās literatūras kritikai un žurnālistikai. Merķelis kļuva par pazīstamu žurnālistu un kritiķi. Vācijā viņš tikās ar daudziem literātiem, arī F. Šilleru, J.V.Gēti., viņa draugu vidū bija arī J.G.Herders, K.M. Vīlands u.c. vācu literāti. Kad Vācijā iebruka Napoleona karaspēks, Merķelis atgriezās Vidzemē (1806). G. Merķelis Eiropā jau bija tik pazīstams, ka muižniecība neuzdrošinājās ar viņu izrēķināties. G. Merķelis atzina, ka tautām ir dabiskas tiesības uz revolūciju; prasīja likvidēt dzimtbūšanu; uzskatīja, ka valstij jāpastāv kā brīvprātīgai cilvēku apvienībai. Viņš raksta: „Par ko padara valsti dzimtbūšana? Dzimtbūšana valsti iznīcina. Valsts ir brīvu ļaužu savienība visu un ikkatra atsevišķa cilvēka kopīgai laimei. Visas augstāko kārtu priekšrocības, pat valdnieka kronis, to īpašniekiem doti tikai tādēļ, lai viņi jo sparīgāk varētu strādāt minētā vienīgā mērķa labā.”

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5