Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Ernests Birznieks-Upītis (īstajā vārdā Ernests Birznieks; 1871-1960) bija latviešu rakstnieks, tulkotājs, bibliotekārs. Dzimis Dzirciema pagasta (šodien Zentenes pagasts) “Biseniekos” rentes saimnieka ģimenē. 1874. gadā viņš zaudēja tēvu. No 1880. līdz 1886. gadam viņš mācījās Dzirciema pagasta skolā. No 1887. līdz 1889. gadam Ernests Birznieks-Upītis turpināja mācības Tukuma pilsētas skolā. Pēc tam pašmācības ceļā viņš sagatavojās skolotāju eksāmeniem, kurus sekmīgi nokārtojis ieguva skolotāja tiesības. 1889. gadā viņš atgriezās dzimtajā Dzirciemā, kur strādāja par mājskolotāju Dzirciema muižā un vēlāk mežziņa ģimenē. 1891. gadā “Baltijas Vēstnesī” tika iespiests viņa pirmais darbs “Māte”, kā arī Ivana Krilova fabulas “Zoss” tulkojums. 1892. gadā sarakstīja stāstu “Zaldāta līgava”. 1893. gadā mežzinis, pie kura Birznieks-Upītis strādāja, devās uz Kaukāzu un viņš sekoja līdzi. Tur rakstnieks dzīvoja līdz 1921. gadam. Aizgājis no mājskolotāja darba viņš vēlāk strādāja par bibliotēkas vadītāju un vēlāk par naftas uzņēmuma ierēdni. 1900. gadā iznāca Birznieka-Upīša pirmā stāstu grāmata “Upīša stāsti”, kura nodrošināja autoram popularitāti. 1908. gadā Ernests Birznieks-Upītis izveidoja grāmatu izdevniecību “Dzirciemnieki”. Tā nodarbojās ar latviešu oriģināldarbu un ārzemju autoru tulkojumu izdošanu. Kopumā līdz 1921. gadam tajā iznāca 67 grāmatas, starp kurām bija arī paša Birznieka-Upīša darbi. 1934. gadā Ernestu Birznieku-Upīti atlaida un izslēdza no Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrības. Līdz 1940. gadam viņš galvenokārt nodarbojās ar tulkošanu. 1940. gadā, Birznieks-Upītis iestājas Rakstnieku Savienībā, bet jau 1941. gadā viņš saņēma Nopelniem bagātā kultūras darbinieka goda nosaukumu. Šajā laikā iznāca plaša viņa darbu izlase. Vācu okupācijas laikā dzīvoja pie radiem Zentenes pagastā. Pēc Otrā pasaules kara galvenokārt dzīvoja Lielupē. Pēc kara viņš pamatā rakstīja bērnu literatūru. Pēc kara tapa arī Birznieka-Upīša atmiņas par Jāni Raini, Andreju Upīti, Leonu Paegli, Sudrabu Edžu. Nodarbojies arī ar austriešu, franču, vācu, šveiciešu, ķīniešu, arābu un afrikāņu pasaku tulkošanu. 1947. gadā viņam piešķīra Latvijas PSR Tautas rakstnieka nosaukumu. 1960. gada 30. decembrī miris Rīgā. Zemes klēpī guldīts Lielupes kapos. Rakstnieka dzimtajās mājās Tukuma rajona Zentenes pagasta “Biseniekos” 1967. gadā tika atklāts viņam veltīts Pastariņa muzejs. Viņa vārdā nosaukta Tukuma E.Birznieka-Upīša 1. pamatskola. 1.sējums – Upīša stāsti; 2.sējums – Pastariņa dienasgrāmata (triloģija); 3.sējums – Kaukāza stāsti; 4.sējums – Nīnas pasaciņas; 5.sējums – Ģimenes labā; Mūsu draugi; Mūsu zvērudārzs; Atpakaļ uz laukiem; Zvēri Rīgas zooloģiskā dārzā; Pasakas un stāsti; Vāverīte un citi stāsti; 6.sējums – Mazmeita Dace; Mūsu Lācēns; Kustīgais Jānītis; Publicētie darbi; Nepublicētie darbi; 7.sējums – Autobiogrāfiski raksti vērojumi; Atmiņas par rakstniekiem un revolūcijas darbiniekiem; Dažādi raksti un recenzijas; Vēstules; Komentāri; Ernesta Birznieka – Upīša dzīves un daiļrades ceļš; Bibliogrāfija

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5