Sākums » E-grāmatas » Latviešu |
Agrā rūsa
Elīna Zālīte [ Vēl no šī autora ]
Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem
|
Latvijas PSR Nopelniem bagātā kultūras darbiniece, dzejniece, prozaiķe, dramaturģe un tulkotāja Elīna Zālīte (1898—1955) sākusi savu literāro darbību 20. gadu sākumā ar dzejoļiem. E. Zālīte aktīvi darbojusies arī atdzejošanaslaukā. Prozā nozīmīgākais ir romāns «Agrā rūsa» (1944, jaunā redakcijā — 1956), kurā autore tēlo kādas mazpilsētas meitenes traģisko likteni, ko jau kopš agras bērnības izkropļo naudas un mantas vara.
“Kādēļ, mana meita, es tev rakstu savu dzīves stāstu? Lai tu mācītos no manām kļūdām un dzīvotu labāk un laimīgāk nekā es? Bet neviena cilvēka dzīve nav pilnīgi līdzīga otrai, un, kas vienā kļūda, tas otrā nāk par labu. Otrkārt, ko pats neizjūt pie sevis, pats nepārdzīvo ar miesu un asinīm, tas paiet garām, mūs dziļāk neskardams, kā ausim paslīd garām vienaldzīgas sarunas vai dziesma no kaut kur vajā pavērta loga. Ir taču sarakstīts tik daudz gudru grāmatu, kā cilvēkam kļūt laimīgam, bet vai tās kādam līdzējušas? Tātad būtu maldīgi domāt, ka šīs manas rindas palīdzētu tev kļūt laimīgai, lai es to gribētu kā gribēdama. Vai es vēlos tavā priekšā attaisnoties, ka esmu nogalinājusi cilvēku un ka mani apzīmē ar neglīto vārdu slepkava? Mani jau sodījusi tiesa, esmu izstumta no sabiedrības, un tās locekļi mani atzinuši par ļaunu un netikumīgu sievieti. Man vajadzētu kaunēties un nožēlot savu grēku, un es to arī daru, taču man liekas, ka vainīga neesmu es viena, bet daudzi un dažādi ļaudis un apstākļi. Un, ja man vēlreiz ļautu sākt dzīvi no gala, es vairs nedarītu tās kļūdas, ko esmu darījusi. Bet tad es droši vien izdarītu citas, jo dzīve laikam iekārtota tā, ka neviens savu mūžu nenodzīvo nekļūdīdamies. Rakstu tev savu dzīves gājumu, kaut gan daudz mīļāk to stāstītu mutes vārdiem, turēdama saujā tavu rociņu, bet tevis “nav pie manis, un, ja tu arī būtu te, tu nekā nesaprastu, jo esi vēl maza, un mani vārdi izskanētu gaisā, bet es gribu, lai tie nokļūst līdz tavai apziņai, un tādēļ tie jāuzmet uz papīra.” |
|
| |
Komentāru kopskaits: 1 | ||
| ||