Lasītava

,,Ziemeļjūrā” vesela virkne grandiozu gleznu, kas pilnīgā pretstatā līdzšinējai sentimentāli melanholiskai lirikai. Nekur citur Heines talants nav pacēlies tik dižos augstumos un viņa valoda skanējusi tādā spēkā un aizgrābtībā. Arī formas ziņā viņš še iet jaunus ceļus, rakstīdams brīvā ritmā, īsākām un garākām rindām, lēnākos un atkal straujākos pantos, kas atgādina jūras viļņu skrējienu. Bagātīgās aliterācijas attēlo okeāna dzīvi, viņa kustības un šalku. Atdzejojis Rainis.

Gotholds Efraims Lesings (1729.-1781.) – apgaismotājs, filosofs, dramaturgs, mākslas teorētiķis un kritiķis. Drāmā „Nātans gudrais“ Lesings sludina reliģiskās iecietības ideju un brīvdomāšanas tiesības, vēršas pret ksenofobiju. Tas ir pēdējais Lesinga darbs, kas veltīta reliģiskām pārdomām un kurā reizēm ir izteikti visai ateistiski uzskati. „Nātans gudrais“ ieņem īpašu vietu vācu apgaismības humānismā. Raiņa atdzejojums.

Mihails Jurjevičs Ļermontovs (1814 – 1841) līdzās Puškinam ir otrais neapšaubāmi lielākais krievu dzejnieks visā carisma laikā. Viņa dzeja tik cieši savijas ar personības pieredzi, ka gandrīz neiespējami atšķirt biogrāfiskos datus par sevi un reizē ar tiem nerunāt arī par sacerējumiem hronoloģiskā to rašanās kārtībā. Ļermontovs ir vissubjektīvākais krievu rakstnieks; ikvienā viņa dzejolī ieveidoti paša pārdzīvojumi un izjūtas, katrs viņa episko un dramatisko sacerējumu tēls slēpj sevī vairāk vai mazāk pilnīgu dzejnieka personības atveidu. Tā Ļ ... Lasīt pilnu aprakstu

Drāmas darbība risinās Šveicē, un tajā attēlots leģendārais Šveices tautas varonis Vilhelms Tells. Drāmas rakstīšanai Šillers gatavojies vairāk nekā gadu, rūpīgi krādams un pētīdams materiālus. Drāmā risināts šveiciešu sacelšanās jautājums pret svešiem verdzinātājiem. Luga sarakstīta 1804.gadā un ir pēdējā autora luga. Raiņa atdzejojums.

“Mīla stiprāka par nāvi” – tas ir stāsts par kādas jaunas meitenes traģisko likteni. Tas ir stāsts par Turaidas Maiju, par Turaidas Rozi un mūžīgo mīlestības spēku. Mīlestības kodolu veido Maijas un Viktora Heila attiecības. Viņu mīlestībai ir jāiziet ērkšķainu pārbaudījumu ceļš, tās ir nesaskaņas pašu mīlnieku starpā (balstītas uz greizsirdību).

Lugā liela uzmanība tiek pievērsta tieši sievietei, viņas pasaules skatījumam, domām, uzskatiem, tiesībām un pienākumiem.

Galvenā lugas varone ir Maija. Viņa ir atrasts bērns ... Lasīt pilnu aprakstu

Latviešu cilšu nespēja apvienoties 13. g.s. ļāva krustnešiem uzspiest savu gribu Baltijai, kas ilga 700 gadus. Tagad nav vairs arī nekāds noslēpums, ka daudzi latvieši savu Gulaga ceļu mēroja pateicoties savu tautiešu ļaundabīgajām aktivitātēm. Šie un vēl citi piemēri ir traģiski latviešu tautai divkārt, jo svarīgi ir tas, ka cilvēku ne tikai nodod, bet arī kas viņu nodod. Latvieti nodod latvietis, pats tuvākais. Varbūt tieši tādēļ nodevība ir plašs pārdomu un iedziļināšanās vērts materiāls, tēma arī rakstniekiem. Nodevība ir viens no tiem motī ... Lasīt pilnu aprakstu

Raiņa luga „Pusideālists”, tapusi pagājušā gadsimta pirmajā gadā. Luga par tautisko centienu un idejas pārtapšanu tukšā formā, kas tiek piekabināta visam un nekam. Lugā Rainis izsmej latviešu tautā visas tās negatīvās iezīmes, kuras ir radušās, attīstoties vietējai buržuāzijai – veikalnieciskums, savtīgums, augstprātība, uzpūtība, zems izglītības un inteliģences līmenis. Luga ir stāsts par tuvošanos ideālam, un to, kam un kāpēc tas vispār vajadzīgs un arī par ideālu spekulatīvo izmantojumu.

Traģēdijā “Jāzeps un viņa brāļi”, kas sacerēta pēc Vecās Derības motīviem, stāstīts par patriarha Jēkaba 12 dēliem. Vecākie brāļi skaudības dēļ iecer nogalināt tēva mīluli – sapņotāju Jāzepu, bet vēlāk īsti “kristīgā garā” apžēlojas un pārdod Jāzepu verdzībā. Taču Jāzeps, pateicoties savai sapņu tulkošanas spējai, kļūst par Ēģiptes valdnieku. Seko neražas gadi, kad brāļi ierodas lūgt palīdzību no valdnieka. Jāzepā rodas gluži hamletiska dilemma – atriebt vai piedot, kas kļūst par visas traģēdijas vadmotīvu. Luga „Jāzeps un viņa brāļi ” sākta 1 ... Lasīt pilnu aprakstu

1945. gada 23. februārī Štuthofas nāves nometnē beidzās Pētera Klaidūņa-Voitkāna mūžs. Pēteris Klaidūņs-Voitkāns bija pazīstams kā viens no revolucionāri noskaņotakajiem dzejniekiem, kurš nācis no Latgales puses. Atšķirībā no Seimaņa Putāna viņš rakstījis ne tikai dialektā, bet arī literārajā valodā. Salīdzinājums noved pie domas, ka vairāki dialektā uzrakstītie dzejoļi skan spēcīgāk, tiem emocionalitāti, īpatnēju smaržu dod tieši novadam raksturīgie vārdi, izsacījumi. Dzejoļi izklau­sās kolorītāki, vairāk miņā paturamāki.

Raksti ir Lielā Atskatīšanās. Gan autoram, gan lasītājam.Galvenokārt Vizma ir pazīstama kā dzejniece. Dzeja arī ir viņas darba vadošā, bet ne vienīgā līnija.