Lasītava

Bezmaksas e-grāmatas latviešu valodā
(Elektroniskā lasāmviela latviski)
Šī plaukta mobilā versija - gramatas-e.ucoz.lv/pda
Visas sērijas "Brīnumzeme" pasakas vienā failā ŠEIT
Sākums » E-grāmatas » Ārzemju

Laimētā līgava
Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem
Vācu rakstnieks, komponists, gleznotājs, diriģents, režisors un mūzikas kritiķis Ernsts Teodors Amadejs Hofmanis (1776— 1822) dzīvoja tā sauktajā «estē­tikas gadsimtā», kad atbildi uz visiem lielajiem jautājumiem meklēja mākslā. Vācu roman­tiķu vidū Hofmanis ir pats sa­režģītākais, pretrunīgākais un savdabīgākais mākslinieks; viņi rakstīja pagājušā gadsimta pašos drūmākajos gados, kad visā Eiropā valdīja reakcija, kas jo smagi izpaudās feodāli sadrum­stalotajā, atpalikušajā Vācijā. Neremdināmā mīlestība pret mūziku un glezniecību jūtama arī rakstnieka darbā, kur viņš neatlaidīgi liecas apvienot vārda mākslu ar krāsu un skaņu pa­sauli, tā ieviesdams pasaules literatūrā vēl nepazītu, oriģinālu stilu. Ar paša autora dzīves mokošajām pretrunām saistās neparastais, poētiskais rakstības veids, satura un formas neatbil­stība, fantastiskā un reālā, jautrā un traģiskā mijiedarbība. Rakstnieka poētiskā fantastika iedvesmojusi komponistus Vāg­neru, Čaikovski, Olenbahu un Šūmani. Šai nelielajā izlasē ievieto­tais stāsts «Bruņinieks Gluks» pieder pie viņa literārās darbī­bas sākuma perioda darbiem. Rakstnieks ataicina no «sapņu pasaules» pazīstamo komponistu, lai parādītu, ka ista māksla diem­žēl paliekot nesaprasta, pārprasta, noniecināta. “Magdalēna Fon Skideri” pieder pie pašiem ag­rākajiem krimināla rakstura dar­biem pasaules literatūrā. Slavens Parīzes juvelieris, visu cienīts amata meistars, ilgu laiku sa­trauc pilsētas iedzīvotājus, no­laupīdams paša izgatavotās dārg­lietas un slepkavodams. Viņu nespēj notvert ne policisti, ne slepenpolicisti. Juvelieris, kas dzīvoja Parīzē XVII gs., nav tikai sava amata meistars, bet viens no cildenajiem renesanses laikmeta mākslas meistariem. Kā lielu pārestību viņš izjūt nepie­ciešamību atdot par naudu ta­lanta radīto skaistumu. Viens no rakstnieka labāka­jiem tā sauktajiem «nakts» stās­tiem ir «Majorāts». Te lasītājs nonāk vecas pils noslēpumu varā, spoku pasaulē, kas līdz ar vēja gaudošanu un jūras bangotni atdzīvojas nakts tumsā. Tas ir romantisks fons majorāta īpašnieku varas kārei. Vēl krājumā ir stāsti “Meistars Johanness Vahts”, “ Kāršu spēlmaņa laime” un “Dons Žuans” Pēc pusotra gadsimta, kas mūs šķir no Holmaņa dzīves laika, skaidri redzam lielā vācu dzej­nieka rakstnieka sarežģītā, daudz­veidīgā talanta pārsteidzošās izpausmes. Redzam patiesi at­tēlotu laikmetu, cilvēkus, viņa stāstījuma veidu, kas spēj aiz­raut, sajūsmināt. Šie stāsti ir tik poētiski šizofrēniski, ka ir kā radīti, lai lasītu tos tumšos ziemas vakaros un pēcāk gaidītu to atstātos iespaidus rādāmies sapņos – vai murgos.
Komentāru kopskaits: 0
Pievienot komentārus var tikai reģistrētie lietotāji.
[ Reģistrācija | Ieeja ]