Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Šis ir pirmais okupētās Latvijas mijkrēslī rakstītais manuskripts, kas sasniedzis brīvo pasauli un publicēts. Ar to Latviešu Nacionālais Fonds Skandināvijā nodod mūsu cīņai un dvēseļu modrībai jaunu latviešu tautas ciešanu dokumentāciju, kas rakstīta čekas pagrabu un citu šausmu priekšā, vērojot deportēto karavānas un elpojot nāvīgo Ru s i ā d e s dvingu, kas smacēdama nolaidusies pāri latviešu tautas šūpuļiem un kapiem.
Un tomēr zem Ru s i ā d e s drausmu spaidiem visus šos garos okupācijas gadus dzīvs un nesalauzts zvēro tautas gars, kas pasaules norisēs redzīgs un zinīgs caur postā stāvošo dzejnieku acīm parāda mums ne tikai šausmu apokalipses ainas,
bet arī dvēseļu stiprumu.
Dziļi tautas nelaimes rēgoņā slēpušās
dvēseles nepārtraukti risina likteņa traģiskas
formulas, un šeit nav velti un tukši
jādižojas, ka mūsu uzdevums reiz mājās
pārvest jau gatavus un izdomātus priekšrakstus,
ka Latvijas nākamību veidot.
Ru s i ā d e rāda, ka apspiestā latviešu
tauta domā redzīgi un asi. jūtot un skatot
cauri brīvās pasaules nepiepildīto solījumu
miljoniem un savu asiņu dūkstīm.
Nacionālā pazemē dzimst nākamības plānojumi
un purpuraini blāzmo upuru neizsapņotie
brīvības sapņi.
Dosim tiem brīvas Latvijas debesis, kur
dusēt, un cilvēkiem brīvu zemi, kur staigāt,
— pārējo tie izdomās paši.
Stokholmā, 1956. g. oktobrī.
Andrejs Eglītis

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5