Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

fb2. Ir grāmatas, kas ar gadiem nezaudē savu vērtību un skaistumu. Pie šādiem laimīgiem, laika pārbaudi izturējušiem darbiem jāpieskaita arī Jāņa Grīziņa «Vārnu ielas republika», kas tagad piedzīvo jaunu izdevumu un neapšaubāmi atkal iemantos daudz draugu gan starp jau-niešiem, gan pieaugušajiem lasītājiem.

Latviešu literatūrā pagrūti nosaukt otru tādu darbu, kur tik patiesi, tik dzīvi notēlota Rīgas darbaļaužu dzīve pirmā imperiālistiskā kara priekšvakarā. Šķiram lappusi pa lappusei, un pretī mums dveš lielo dūmeņu pietva-notais Grīziņkalna apkaimes gaiss, skan svilpes un sirēl.nas, gan aicinādamas strādniekus uz fabrikām, gan vēstīdamas darba dienas beigšanos, virs Smilšu kalniem vējš sagriež dzeltenas grīstes, bet pa šaurajām nomales ieliņām rītos un vakaros kā dzīva, pelēka straume plūst tie darba darītāju tūkstoši, ko Tautas dzejnieks Rainis jau toreiz bija nosaucis par pamatšķiru. Grīziņa grāmatas galvenie varoņi tomēr nav šie mašīnu dārdos un uguņu svelmē ārdētie vīri, bet gan strādnieku zēni un meitenes, kuru plecus vēl nenospiež ikdienas rūpes, bet kuriem nav arī tās zelta bērnības, par kādu mēdz jūsmot turīgu vecāku bērni.

Mazajiem Vārnu ielas proletāriešiem gandrīz vai vienīgās rotaļlietas ir papīra cepures un no koka izdrāzti dunči un zobeni. Tramvaja saspiests zukseris liekas pats lielākais dārgums; jauka ir tā svētdiena, kad vairākiem ar vienu biļeti laimējas iemanīties kinoteātrī un noskatīties kovboju filmu 12 daļās vai kad Grīziņkalnā pie kumēdiņu būdām izdodas nolīgt stundām ilgi1 griezt karuseli, lai pēc tam paši varētu dažas minūtes pavizināties.

Šie bērni daudz sapņo par lieliem varoņdarbiem un par tālām, laimīgām zemēm, un grāmatas, lai cik nepie-mērotas un sēnalainas tās dažkārt arī būtu, rosina jauno «republikāņu» fantāziju. Ja rokās pagadās dēku romāns par indiāņiem, puikas sevi sāk saukt par sarkanādainajiem brāļiem, bet citu sētu iemītniekus par bālģīmjiem; tiklīdz izlasīts par slēgtām konferencēm, tādas top sarīkotas pašu pagalmā kāda vieglā ormaņa kulbā, iepriekš nolaižot tai jumtu.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5