Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Gan romāna uzbūvē, gan ari apstākļi, kādām savu varoņu rak­stura īpašībām rakstnieks pievērš vislielāko uzmanību, izpaužas nekonsekvence. Viņš zina, ka sabied­rība ir netaisnīga, taču negiib par to daudz runāt. Citādi nāktos meklēt līdzekļus, kā novērst šo netaisnību. Kolinss aprobežojas ar to, ka dara savus varoņus laimīgus. Turklāt, lai iealizētu šo visai pieticīgo uzdevumu, Kolinsam vaja­dzēja izmantot ne mazumu veiklu paņēmienu. Nīkulīgu eksistenci Lon­donas pažobeļu šaurajās istabelēs, trūcīgu iztiku no Hārtraita nožēlo­jamās algas — šādu likteni dzīve gatavoja Kolinsa varoņiem. Rakstnieks izrādījās labāks par likteni. Viņš iznīcināja visus, kas traucēja viņa varoņiem gūt laimi, un padarīja šos varoņus par tās pa­šas muižas pilntiesīgiem ipašniekiem, kurā bija dzimusi Loras Fērli­jas un Voltera Hārtraita mīlestība. Tiesa, lai to sasniegtu, vajadzēja notikt daudzām neparedzētām nejaušībām — tēvocis nomira tieši tad, kad vairs nebija nekādu izredžu atgūt zaudēto mantu, un grāfs Fosko, baidīdamies savu kādreizējo biedru atriebības, atzina savu vainu un aizbēga no Londonas. Bet ko gan citu lai, autors būtu darījis? Varoņu rīcība šajā romānā mūs lielākoties nepāiliecina, daudzi personāži mūs neaizrauj; mēs nevaram neatzīt, ka atsevišķas ainas tajā ir ļoti melodramatiskas. Taču romānam ir arī ne mazums vērtību, kas tuvina to pagājusī gadsimta angļu literatūras labākajiem daiļdarbiem. Kolinss ir nekonsekvents, bet godīgs. Viņš nav pateicis visu patiesību, tomēr ir bijis patiess. Viņš cīnījies par skaistām cilvēku jūtām, pret iedzīvošanās kāri, kārtu aizspriedumiem, pret cilvēka cieņas pazemošanu. Tieši tādēļ arī Vilkija Kolinsa romāns pelnījis atzinību, un lasitājs turklāt vēl noteikti pratis novēltēt romāna «Sieviete baltā» meistariski izveidoto sižetu, smalko humoru un humānās tendences.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5