Lasītava

Grāmatas lejupielāde pieejama tikai reģistrētiem lietotājiem

Sigrija Unsete (1882-1949) ir viena no izcilākajām norvēģu rakstniecēm. Augstākā virsotne viņas daiļradē ir vēsturiskā triloģija “Kristīne Lavransa meita”, par kuru rakstniece saņēmusi Nobela prēmiju. Triloģijas I daļa “Vainags” aizved lasītāju uz 14.gadsimta Norvēģiju. Dzīve tur rit bez steigas un cilvēkiem ir daudz laika personīgu attiecību veidošanai, saimniecībai, tradīcijām. Tradīcija prasa sievietei iziet pie vecāku izraudzīta vīra. Kristīnei tas nav pieņemams, tādēļ viņai vajag daudz gribasspēka, izturības un patiesi lielu mīlestību, pirms viņa var posties kāzu tērpā… … grāmata, ko visi sen jau ir izlasījuši, man kļuva par atklājumu nr.1. Par sievietes sūtību un būtību neko jaunu neuzzināju, toties kas par baudu lasīt kaut ko no dižās daiļliteratūras klasikas. Kaut ko tik sakārtotu…Norvēģijas daba, cilvēki un viņu savstarpējā saskarsme mani aizrāva vairāk par pašu sižetu un galveno varoņu attiecību kaislībām. Es nekad neesmu aizrāvusies ar kristīgo reliģiju, bet lasot grāmatu ieguvu pavisam citu skatīju uz to. Cilvēkiem, kam jādzīvo dabas, Dieva, savu vecāku, karaļa pakļautībā (par secību neesmu īsti droša), jākalpo to likumiem-viņiem laikam visgrūtāk bija šajā visā pretrunīgajā likumu /tikumu jūrā atrast kopēju saskaņu. Par iekšējo personības harmoniju šeit neiet runa. Un tomēr šī ir grāmata, kas sakārto. Jo īpaši tad, kad dzīvo nosacītā lielpilsētā, kur no dabas ir tik daudz, cik zvirbulis uz palodzes un kaķi pagalmā…tad, kad apkārt dzimst bērni, mirst tuvinieki, precās tuvākie draugi…. kad manis pašas bērns naktī pēkšņi pamostas aizgūtnēm raudod, sabaidot arī mani…tad ir jālasa tā grāmata, jo dzīves / dabas ritējums – neizbēgams un likumsakarīgs, skatīts lielās kopsakarībās un no attāluma nomierina. Tad rodas tā sapratne, ka nekas cits neatliek, kā ļauties tam ,kas ir nolemts un tam ,kas ir dots prieku gūstot no abiem. Tad piedzīvotais no bērnības traumas, krīzes utt. pārtop par vērtīgu pieredzi, kurai pateikties par labo mācību.Un tieši tajā brīdī atnāk arī tā saskaņa ar apkārtējiem un pašam ar sevi – iekšējā harmonija, kas piepilda dienu ar prieku.

• 1
• 2
• 3
• 4
• 5